Šeit jūs atradīsiet lieliskas dāvanu idejas un ierosinājumus, kā padarīt savus svēkus par patiesi neaizmirstamu notikumu!

5 VIETAS, KAS JĀREDZ ŠOVASAR! (II DAĻA)

5 VIETAS, KAS JĀREDZ ŠOVASAR! (II DAĻA)

Piedāvājam vēl 5 īpašas Latvijas vietas tieši Jums! Šoreiz paveicās romantiķiem un sapņotājiem – visas vietas iedvesmo iztēlei, valdzina ar brīvības sajūtu un dod spārnus saviem sapņiem…

ĒRĢĻU KLINTIS CĒSĪ

Klintis apmeklētājus saista galvenokārt ar savu varenību un plašo, gleznaino ainavu, kas paveras no skatu laukumiem virs tām. Pirmos 130 m veido līdz 22 m augsta, vertikāla smilšakmens siena, tālāk iezīmējas vairāki upē nedaudz ievirzīti izciļņi. Klintīs ir daudz lūzumu, vērojamas arī atsevišķu bloku slīdēšanas un nobrukumu veidošanās pazīmes.

VIDZEMES AKMEŅAINA JŪRMALA SALACGRĪVĀ

Tā ir vienīgā vieta Baltijas jūrā, kur jūras krastā apskatāmi smilšakmens atsegumi. Tie veidojušies pirms 350-380 milijoniem gadu, devonas periodā. Lielākie atsegumi redzami: uz dienvidiem no Veczemjiem (0.5 km gari, līdz 4m augsti); no Kāpniekiem līdz Siliņiem (1.2 km gari, augstums vietām pārsniedz 5 m). Pie Ķurmraga un Runkuļraga apskatāms līdz 8 m dziļas nišas un grotas, kuras izskalotas vētru laikā. Jūras piekrastes akmeņainie sēkļi. Dabas liegums ir bagāts ar dažāda lieluma laukakmeņiem. Tos uz šejieni pirms 13-10 tūkstošiem gadu ir atnesis ledājs. Akmeņainā pludmale visa lieguma teritorijā ir 20-40 m plata. Visiespaidīgākā tā ir no Runkuļraga līdz Dzeņiem. Tālu jūrā iestiepjas arī piekrastes sēkļi ar laukakmeņu vaļņiem un krāvumiem.

GŪTMAŅA ALA SIGULDĀ

Lielākā sufozijas ala Baltijā, sākusi veidoties pirms 10 tūkst. gadiem, pēcleduslaikmeta ūdens straumēm graužoties smilšakmens klintī. Tā ir sena kulta vieta, aizsargājams ģeoloģisks objekts un vecākais tūrisma objekts Latvijā. Kā arī piedāvām apskatīt Kraukļa aizu un alu (atrodas klinšu ieskautā laukumā), Pētera alu (netālu no Sateseles pilskalna, Vējupītes gravas kreisā krasta augstajās klintīs), Velna alu (atrodas Gaujas labajā krastā apmēram 2,5 km lejpus Gaujas tilta), Raganu katlu (atrodas uz ziemeļiem no Siguldas Nurmižu gravu rezervātā netālu no upes Dauda).

PARADĪZES KALNS SIGULDĀ

Paradīzes (Gleznotāju) kalns atrodas starp Vējupītes gravu un Gaujas senleju. No šī kalna paveras skaists skats uz Gaujas senleju un 80m zemāk esošo Gauju. Šo ainavu gleznās iemūžinājuši latviešu gleznotāji, tādējādi arī kalns ieguvis otru nosaukumu – Gleznotājkalns.

GAUJAS STĀVIE KRASTI VALMIERĀ

Viena no gleznainākajām un skaistākajām vietām Gaujas krastos, ko iemīļojuši gan pilsētas iedzīvotāji, gan viesi. 10–15 m augsti un 80 m plati atsegumi, iespējams, ir augstākie un pilnīgākie Gaujas trešās virspalu terases atsegumi. Redzamas dažādas aluviālo nogulumu tekstūras.

Saistītie raksti:

Vairāk piedāvājumu kā aktīvi pavadīt brīvu laiku atradīsi www.lieliskadavana.lv/vasara

Facebook komentārilv

Got kaut ko teikt? Aiziet!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *