Šeit jūs atradīsiet lieliskas dāvanu idejas un ierosinājumus, kā padarīt savus svēkus par patiesi neaizmirstamu notikumu!

Ziemassvētku tradīcijas Latvijā un pasaulē

Ziemassvētku tradīcijas Latvijā un pasaulē

Ziemas saulgrieži latviešiem bija nozīmīgi svētki labklājības un saticības nodrošināšanai visam nākamajam gadam.

Tumšais ziemas laiks tika pavadīts pie skala uguns, meitas un puiši nodarbojās ar rokdarbiem, bērniem tika stāstītas pasakas, un visi kopā minēja mīklas. Ziemsvētki ir arī gaismas svētki, kad tumsa, sasniegdama savu augstāko pakāpi, nu savu vietu atdod gaismai. Šajos svētkos valda bagātība un pārpilnība. Šajā laikā klēts ir pilna un tādēļ arī uz Ziemsvētku galda nekā netrūkst.

Ticējumi vēsta, ka Ziemassvētku vakarā jāēd 9 reizes, tad nākošais gads būs bagāts. Tāpat galdā noteikti jāliek maize, sāls un uguns (sveces), tas nodrošina svētību ģimenei.

Tradcionāli Ziemassvētku ēdieni ir zirņi un pupas, tie noteikti svētku vakarā jāapēd, lai nakamā gadā nebūtu jāraud. Arī cūkas šņukurs, sautēti kāposti, pīrāgi ar speķi. Galdā tika liktas arī zivis, bet zvīņas lika makā, lai nākošā gadā naudas netrūkst.

Ziemsvētki ir īstais laiks jautrajiem masku gājieniem. Masku gājieniem ir dažādi nosaukumi: budēļi, čigāni, kaladnieki, ķekatas, maski, nabagi u.c. Ķekatnieki ir ģērbušies dažādās maskās – nāves, zirga, lāča, dzērves un citās. Tie staigā no ciema uz ciemu un nes visur savu svētību un dzen prom ļaunus garus.

Ziemsvētkus sauc arī par bluķa vakaru. Bluķa velšana bija viena no raksturīgākajām Ziemsvētku tradīcijām, lai gan ticējumos un tautasdziesmās šī tradīcija minēta maz. Šim nolūkam tika nocirsts liels ozola bluķis, kuru bluķa vakarā vilka no viena ciema uz otru, līdz beidzot tas ievilkts sētsvidū, kur ar dziesmām un dejām sadedzināts. Bluķa vilkšana paātrina saules un dzīvības atgriešanos. Bluķa sadedzināšana simbolizē jauna saules gada sākuma, pašu sauli, kas zemniekam ir ļoti svarīga.

Ziemsvētkos nozīmīga vieta ierādīta zīlēšanai. Lielākoties tie saistās ar precēšanos, jaunu meitu vēlme uzzināt, vai šajā gadā viņa tiks izdota tautās vai ne.

Pasaulē

Valstīs, kur vairums iedzīvotāju ir katoļticīgie – Polijā, Čehijā, Itālijā, Spānijā -, visur, sākot ar baznīcām, veikalu skatlogiem, dažādām sabiedriskām vietām un beidzot ar dzīvokļiem, tiek iekārtots kaut kas līdzīgs leļļu teātra dekorācijām ar Betlēmes atainojumu. Tur redzama kūtiņa, kurā dzimis Jēzus bērniņš, un visi, kas šajā notikumā ņēmuši dalību, t.i., Jāzeps, Marija, pats Jēzus bērniņš, aitas, govis, gani, un trīs Austrumu ķēniņi.

  • Īrijā katrā logā tiek novietotas aizdegtas sveces, kas simboliski ir kā ceļa rādītājs Jāzepa un Marijas mājvietas meklējumiem pirms Jēzus piedzimšanas. Pēc senām īru tradīcijām – sveces jāaizdedzina ģimenes jaunākajai atvasītei, bet nodzēst šīs sveces drīkst tikai jauna meitene, kuras vārds ir Marija.
  • Irākas kristiešu ģimenes Ziemassvētku vakarā sanāk kopā, lai kopīgi priecātos par Kristus dzimšanu. Visi sasēstas, paņem rokās aizdedzinātas sveces un klausās svēto rakstu par Jēzus dzimšanu lasījumā. Vēlāk laukā no ērkšķu zariem tiek sakurināts ugunskurs un dziedātas Ziemassvētku dziesmas. Kad ugunskurs izdedzis, katrs no klātesošajiem tam lec pāri trīs reizes, katru reizi iedomājoties kādu vēlēšanos. Tiek uzskatīts, ka nākamais gads būs labs un laimīgs, ja ugunskurā iemestie zari pilnībā sadeg un pārvēršas pelnos.
  • Somijā pats svarīgākais ir Ziemassvētku vakars, kura sastāvdaļas ir saunas apmeklēšana un Ziemassvētku dievkalpojums (ievērojiet secību!). Daudz ģimeņu arī dodas uz kapiem, lai pieminētu mirušos. Pusdienās tiek ēsta cūkgaļa, kurā noslēpta mandele. Tas, kurš mandeli atrod – tam jādzied dziesma.
  • Polijā Ziemassvētku vakarā bērni sagaida pirmo zvaigzni debesīs – tās parādīšanās nozīmē svētku vakariņu sākumu. Zem galdauta liek salmus, lai atgādinātu, ka Jēzus piedzima kūtī. Bērni pārģērbjas par ķēniņiem, velniem un enģeļiem un apstaigā kaimiņu mājas, lūdzot naudu vai cienastu.
  • Krievijā Ziemassvētki sākas 6. janvārī, pusnaktī ar tradicionālajiem dievkalpojumiem pareizticīgo baznīcās, bet 7. janvārī pieņemts sveikt radus un draugus. Atšķirībā no daudzām Eiropas valstīm, kur šos svētkus svin tikai ģimenes lokā, aiz aizvērtām durvīm, Krievijā tos svin lielā draugu un radu pulkā un priecājās par katru viesi. Ziemassvētku vakars Krievijā ieguvis nosaukumu “сочельник”, kurš radies no rituāla ēdiena сочива, kas izgatavots no sarkanajiem kviešiem vai miežiem, griķiem un rudziem, sajauktiem ar medu, mandelēm un magoņu “pienu”. Ēdienu šajā dienā nedrīkstēja nobaudīt līdz pirmajai zvaigznei, pieminot Betlēmes zvaigzni, kura spīdēja par godu Kristus dzimšanai. Ziemassvētkos visa ģimene satiekas pie bagātīgi klāta galda, kas sastāv no 12 ēdieniem.
  • ASV Lai cik tas dīvaini šķistu, jo ASV ir ticīga valsts, Ziemassvētkus tur sāka iemīļot tikai 19. gadsimtā. ASV ļoti strauji “aizņēmās” no citām valstīm tradīcijas: no Skandināvijas – bluķa dedzināšanu, no Anglijas – āmuļu karināšanu virs durvīm, no Meksikas – kamīna rotāšanu ar zvaigznēm un no Vācijas – tradīciju par egles iegādi un pušķošanu. Ziemassvētku vakaram ASV ir mazāka nozīme nekā pie mums, jo daudzas ģimenes uz tradicionālo pusnakts misi dodas pirmajā Ziemassvētku dienā. Kad dāvanas saņemtas, visa ģimene sēžas pie svētku galda, un viens no galvenajiem ēdieniem ir tītara cepetis.

Lai arī kādas būtu Ziemassvētku tradīcijas Latvijā un citur pasaulē – galvenās pamatvērtības ir labestība, saticība, sirsnība, piedošana un ģimeniskums.

Facebook komentārilv

Got kaut ko teikt? Aiziet!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *